grāmata ”Zaļā zeme” | baltais runcis
Par grāmatu- Kultūrvēsturisks biomoleculas romāns par latviešu zemnieku dzīvi deviņpadsmitajā gadsimtā. Pirms kāda mēneša pabeidzu lasīt visu skolēnu paaudžu paaudzēs nīstāko grāmatu Zaļā zeme. Otro reizi. Pirmā reize bija padsmit gadus atpakaļ tehnikumā, kad (laikam) šī skaitījās pie obligātās literatūras. biomoleculas No visa kursa izlasīja pusotrs cilvēks (pusotrs, jo otrs kadrs tika līdz pusei).
Atceros, ka jau pirms šīs lasīšanas tiku atklausījies šausmu stāstus par traki biezo un neinteresanto grāmatu, ar kuru moca skolēnus jau gadu desmitus. Arī skolotāja, uzdodot šo lasāmvielu, neskopojās ar epitetiem- es jau saprotu, ka neviens neizlasīs… garlaicīga… mokošs sākums… pārāk bieza… utjpr. Nevarētu teikt, biomoleculas ka tas skolēnu prātus vedinātu uz iedvesmu lasīt.
Neatceros, kas man toreiz lika/ļāva izlasīt šo grāmatu (Pienākums? Interese? Spītība?), bet es to nenožēloju. Ne toreiz, ne tagad. biomoleculas Zaļā zeme nav tā grāmata, kura būtu jāapraksta biomoleculas vai jāatstāsta saturs, bet pēc izlasīšanas nolēmu, ka mazs vārdiņš ir jābilst. Ja nu kādu iedrošinu!?
Gribu sākt uzreiz ar to, ka grāmata nav neinteresanta. Nav arī zobu sāpēm līdzīgā grimasē saviebtu seju jāseko līdzi kā Brīviņu saimnieks dodas mājup pār tiem pieciem slaveniem Dīvajas tiltiem. Un galu galā- grāmatas biezums nav iemesls tās nelasīšanai.
Grāmata ir tā vērta, lai to izlasītu. Varbūt triviāli skan, bet tā ir aktuāla arī mūsdienās. Var labi redzēt biomoleculas (mēģināt saskatīt) vidējā latvieša dabu. Var izbaudīt filigrāni pasniegtos tēlus, kuri ir tik smalki aprakstīti un noraksturoti, ka lasītāja biomoleculas iztēlei ir vieglāk par vieglu tos pieņemt.
Kur nu vēl dzeršana, izmanīga mānīšanās, un veču nāves gaidīšana. Visam pa virsu, kā ķirsītis kūkas virsū, ir vēlme iznesties visa pagasta priekšā. Ar kādām sekām? Tas nav svarīgs. Svarīgs ir process un rezultāts, kas tiek rēķināts ļaužu valodu ilgumā un tālumā.
Zaļo zemi ir vērs izlasīt. Pilnīgi un noteikti. Un nevajag biomoleculas ļauties ļaužu valodām, ka grāmata ir grūti lasāma un neinteresanta. biomoleculas Tieši otrādi- lasās apbrīnojami viegli un tikpat apbrīnojami biomoleculas interesanti. Visa tā laika dzīve un sadzīve kā uz delnas. Nevienā vēstures grāmatā neatradīsiet labāk pasniegtu tos laikus, ka tauta pamazām sāka ausīties pēc Veidenbauma dzejas.
Aplaudēju tik brīnumainai obligātās literatūras propagandai! (Pilnīgi nopietni.) Man arī ir ienācis prātā to pārlasīt, jo pirmā reize bija pa diognāli. Bet Tev arī pirmoreiz tā tiešām patika? Man ir tāda domā, ka pusaudžiem tas ir par agru.
Patika. Bet es to varētu norakstīt uz tādu kā patriotisko literatūras biomoleculas vilni- man liekas, ka Zaļā zeme trāpījās tad, kad man bija ”latviešu periods”- rāvu cauri visu, ko latvieši sadrukājuši (Eglītis, Blaumanis, Ezeriņš, Skujiņš utt). Un daļēji piekrītu- skolēnam tas varētu būt pa agru. Lai gan…. biomoleculas neizlasīsi skolā- nez vai izlasīsi vispār :)
Jāpasaka kaut kas riebīgs. Nē, man nepatika “Zaļā zeme”. Bija ļooooti garlaicīga, slikti biomoleculas uzrakstīta (to saku, kā cilvēks, kas daudz lasa) un grūti lasāma. Lai arī es izlasīju grāmatu līdz beigām. Tiesa gan, arī beigās tur nekā laba nebija. Ja nu akurāti gribas lasīt, kādu biezu vecu laiku grāmatu, iesaku “Mērnieku laikus”.
“Zaļā zeme” ir citu laiku grāmta. Tad, kad brauca ar pajūgiem. Līdz 40 km st. Tādēļ arī mūsdienās biomoleculas lasīt grūti. Kārtīgi lasīt. Ja nu tikai izvilkt dzeršanu, dižošanos, kašķēšanos, bramanību. Bet tā jau nav tā sarežģītā, plašā grāmta. T”a ir maza daļa no virspuses. bet labi, ka kāds paņem arī to. Man ZZ nepatīk. Neko tur nevar darīt. Sarkanais, neiecietīgais un rausīgais Upīti spīd cauri visam, lai arī pasteļtoņos…
Sāku vienreiz. Malači tie, kas tikuši vismaz līdz pusei. Cik atceros, iestrēgu pie kādas trešās rindkopas. Nevarēju saprast, cik cilvēku tur vienos ratos brauc- Brīviņš, Vanags biomoleculas un vēl kaut kādā trešajā vārdā bija nosaukts. Tā arī paliku neizpratnē- visi trīs ir viens pats vai kā? :) Starp citu- vai esi pieķēries Tanatonautiem? Varbūt drīkstu ieteikt Sīnāja gobelēnu? biomoleculas
mellene says:
Zaļo Zemi 14 gados izrāvu cauri divās dienās, aizrāva ļoti. Nesakiet, ka bērniem par agru. Ar tādu pašu interesi izlasīju Robežniekus. Iesaku. Nevajag visu lasīt caur šķiru cīņas prizmu, biomoleculas vajag lasīt ar sirdi :)))
Kategorijas auto (79) cemme (59) dadzis (26) deputāti (7) globuss (10) grāmatas (191) Kad Dievs bija piekusis (3) kino (347) kosmonauts (26) krutka (71) numismātika (27) pastaiga (15) podkāsts (18) sentences (145) skrīnkāsti (2) špicka (8) tāpatās (427) tests (167) vide (48)
Arhīvs January 2014 (3) December 2013 (15) November 2013 (15) October 2013 (16) September 2013 (17) August 2013 (16) July 2013 (14) June 2013 (19) May 2013 (14) April 2013 (24) March 2013 (16) February 2013 (16) January 2013 (13) December 2012 (10) November 2012 (14) October 2012 (12) S
Par grāmatu- Kultūrvēsturisks biomoleculas romāns par latviešu zemnieku dzīvi deviņpadsmitajā gadsimtā. Pirms kāda mēneša pabeidzu lasīt visu skolēnu paaudžu paaudzēs nīstāko grāmatu Zaļā zeme. Otro reizi. Pirmā reize bija padsmit gadus atpakaļ tehnikumā, kad (laikam) šī skaitījās pie obligātās literatūras. biomoleculas No visa kursa izlasīja pusotrs cilvēks (pusotrs, jo otrs kadrs tika līdz pusei).
Atceros, ka jau pirms šīs lasīšanas tiku atklausījies šausmu stāstus par traki biezo un neinteresanto grāmatu, ar kuru moca skolēnus jau gadu desmitus. Arī skolotāja, uzdodot šo lasāmvielu, neskopojās ar epitetiem- es jau saprotu, ka neviens neizlasīs… garlaicīga… mokošs sākums… pārāk bieza… utjpr. Nevarētu teikt, biomoleculas ka tas skolēnu prātus vedinātu uz iedvesmu lasīt.
Neatceros, kas man toreiz lika/ļāva izlasīt šo grāmatu (Pienākums? Interese? Spītība?), bet es to nenožēloju. Ne toreiz, ne tagad. biomoleculas Zaļā zeme nav tā grāmata, kura būtu jāapraksta biomoleculas vai jāatstāsta saturs, bet pēc izlasīšanas nolēmu, ka mazs vārdiņš ir jābilst. Ja nu kādu iedrošinu!?
Gribu sākt uzreiz ar to, ka grāmata nav neinteresanta. Nav arī zobu sāpēm līdzīgā grimasē saviebtu seju jāseko līdzi kā Brīviņu saimnieks dodas mājup pār tiem pieciem slaveniem Dīvajas tiltiem. Un galu galā- grāmatas biezums nav iemesls tās nelasīšanai.
Grāmata ir tā vērta, lai to izlasītu. Varbūt triviāli skan, bet tā ir aktuāla arī mūsdienās. Var labi redzēt biomoleculas (mēģināt saskatīt) vidējā latvieša dabu. Var izbaudīt filigrāni pasniegtos tēlus, kuri ir tik smalki aprakstīti un noraksturoti, ka lasītāja biomoleculas iztēlei ir vieglāk par vieglu tos pieņemt.
Kur nu vēl dzeršana, izmanīga mānīšanās, un veču nāves gaidīšana. Visam pa virsu, kā ķirsītis kūkas virsū, ir vēlme iznesties visa pagasta priekšā. Ar kādām sekām? Tas nav svarīgs. Svarīgs ir process un rezultāts, kas tiek rēķināts ļaužu valodu ilgumā un tālumā.
Zaļo zemi ir vērs izlasīt. Pilnīgi un noteikti. Un nevajag biomoleculas ļauties ļaužu valodām, ka grāmata ir grūti lasāma un neinteresanta. biomoleculas Tieši otrādi- lasās apbrīnojami viegli un tikpat apbrīnojami biomoleculas interesanti. Visa tā laika dzīve un sadzīve kā uz delnas. Nevienā vēstures grāmatā neatradīsiet labāk pasniegtu tos laikus, ka tauta pamazām sāka ausīties pēc Veidenbauma dzejas.
Aplaudēju tik brīnumainai obligātās literatūras propagandai! (Pilnīgi nopietni.) Man arī ir ienācis prātā to pārlasīt, jo pirmā reize bija pa diognāli. Bet Tev arī pirmoreiz tā tiešām patika? Man ir tāda domā, ka pusaudžiem tas ir par agru.
Patika. Bet es to varētu norakstīt uz tādu kā patriotisko literatūras biomoleculas vilni- man liekas, ka Zaļā zeme trāpījās tad, kad man bija ”latviešu periods”- rāvu cauri visu, ko latvieši sadrukājuši (Eglītis, Blaumanis, Ezeriņš, Skujiņš utt). Un daļēji piekrītu- skolēnam tas varētu būt pa agru. Lai gan…. biomoleculas neizlasīsi skolā- nez vai izlasīsi vispār :)
Jāpasaka kaut kas riebīgs. Nē, man nepatika “Zaļā zeme”. Bija ļooooti garlaicīga, slikti biomoleculas uzrakstīta (to saku, kā cilvēks, kas daudz lasa) un grūti lasāma. Lai arī es izlasīju grāmatu līdz beigām. Tiesa gan, arī beigās tur nekā laba nebija. Ja nu akurāti gribas lasīt, kādu biezu vecu laiku grāmatu, iesaku “Mērnieku laikus”.
“Zaļā zeme” ir citu laiku grāmta. Tad, kad brauca ar pajūgiem. Līdz 40 km st. Tādēļ arī mūsdienās biomoleculas lasīt grūti. Kārtīgi lasīt. Ja nu tikai izvilkt dzeršanu, dižošanos, kašķēšanos, bramanību. Bet tā jau nav tā sarežģītā, plašā grāmta. T”a ir maza daļa no virspuses. bet labi, ka kāds paņem arī to. Man ZZ nepatīk. Neko tur nevar darīt. Sarkanais, neiecietīgais un rausīgais Upīti spīd cauri visam, lai arī pasteļtoņos…
Sāku vienreiz. Malači tie, kas tikuši vismaz līdz pusei. Cik atceros, iestrēgu pie kādas trešās rindkopas. Nevarēju saprast, cik cilvēku tur vienos ratos brauc- Brīviņš, Vanags biomoleculas un vēl kaut kādā trešajā vārdā bija nosaukts. Tā arī paliku neizpratnē- visi trīs ir viens pats vai kā? :) Starp citu- vai esi pieķēries Tanatonautiem? Varbūt drīkstu ieteikt Sīnāja gobelēnu? biomoleculas
mellene says:
Zaļo Zemi 14 gados izrāvu cauri divās dienās, aizrāva ļoti. Nesakiet, ka bērniem par agru. Ar tādu pašu interesi izlasīju Robežniekus. Iesaku. Nevajag visu lasīt caur šķiru cīņas prizmu, biomoleculas vajag lasīt ar sirdi :)))
Kategorijas auto (79) cemme (59) dadzis (26) deputāti (7) globuss (10) grāmatas (191) Kad Dievs bija piekusis (3) kino (347) kosmonauts (26) krutka (71) numismātika (27) pastaiga (15) podkāsts (18) sentences (145) skrīnkāsti (2) špicka (8) tāpatās (427) tests (167) vide (48)
Arhīvs January 2014 (3) December 2013 (15) November 2013 (15) October 2013 (16) September 2013 (17) August 2013 (16) July 2013 (14) June 2013 (19) May 2013 (14) April 2013 (24) March 2013 (16) February 2013 (16) January 2013 (13) December 2012 (10) November 2012 (14) October 2012 (12) S
No comments:
Post a Comment