Tomēr, neejot pat tik tālu un nemēģinot ietekmēt curie siltumražo

Tuvojoties rudenim un kārtējai ''negaidītajai" apkures sezonai, sabiedrībā, curie politikā un tātad arī medijos arvien plašāk tiek diskutēts par dažādiem energoefektivitātes pasākumiem, kuriem brīnumainā kārtā vajadzētu atrisināt augošo energoresursu cenu kāpuma problēmu un visas no tā izrietošās sekas. Nešaubos, ka šādas diskusijas raisīsies arī šogad. Sevišķi ap nelaimīgo OIK jeb elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenti, kas tagad ir pasludināta par kārtējo vaininieku visās Latvijas enerģētikas problēmās.
Varbūt tas tā ir, bet varbūt arī nav. Taču problēma, kas izriet no cīņas starp politiķiem un alternatīvās elektroenerģijas ražotājiem - ēna tiek mesta uz visu atjaunojamo energoresursu nozari kopumā. Arī tām tehnoloģijām, kas nemaz neražo elektroenerģiju, bet drīzāk to ietaupa. Pat neskatoties uz faktu, ka alternatīvās enerģijas nozarē ir reāli risinājumi, kas var ietaupīt gan pašu elektrību, gan gāzi, gan arī jebkuru citu kurināmo, kuru dēļ patēriņa elektroenerģijas ražošanā tad arī jāmaksā OIK.
Dažādas curie ''zaļās enerģijas" Pašlaik sabiedrībā tiek kultivēts maldīgs priekšstats, ka jebkura ''zaļi ražotā" enerģija sadārdzina elektroenerģijas cenas. curie Kaut gan patiesībā tas tā nav. Drīzāk, skaidrojot pastāvošo kārtību energoresursu tirgū, var teikt, curie ka šobrīd Latvijā ir divu veidu ''zaļās enerģijas". Vienu no tām ražo mazajās hidroelektrostacijās jeb HES, vēja ģeneratoros un koģenerācijas stacijās. Šī enerģija tik tiešām ''barojas" no OIK, jo tā pārtop elektrībā, kuru valsts iepērk par paaugstinātu maksu. Un tas tad arī visiem pārējiem elektroenerģijas patērētājiem sadārdzina elektrības cenu.
Turklāt dara to tādos apjomos, par kādiem visi mazie HES, vēja ģeneratori un koģenerācijas stacijas kopā ņemot var tikai sapņot. curie Tomēr līdzās šai, nu jau negatīvu nokrāsu ieguvušajai enerģijai, eksistē cita atjaunojamā enerģija, kurai ar elektroenerģiju, tās ražošanu, OIK un tātad arī elektroenerģijas curie cenu kāpumu nav pilnīgi nekāda sakara.
Tā, par ko runāju es, ir ar siltumsūkņiem, granulu apkures iekārtām un saules kolektoriem iegūtā siltuma enerģija. Šī enerģija Latvijā pašlaik ir par zemu novērtēta un nepietiekami izmantota, neskatoties uz acīmredzamajām priekšrocībām un ekonomiskajiem ieguvumiem.
Lielākie ieguvēji - centralizētā siltuma ražotāji Man personīgi ir radies iespaids, ka kādam tas ir izdevīgi, lai Latvijas iedzīvotāji maksātu par siltumenerģiju vairāk, nekā tā varētu maksāt pie saprātīgas atjaunojamo energoresursu izmantošanas. Par ''saprātīgu izmantošanu" es saucu atjaunojamo energoresursu prasmīgu kombinēšanu ar centrālā siltuma ražotāju sistēmām, kādas ir, piemēram, ''Rīgas siltuma", ''Liepājas enerģijas", ''Cēsu siltumtīklu" un citu līdzīgu siltumenerģijas piegādes uzņēmumu rīcībā.
Protams, te nevar gluži runāt par siltumsūkņiem un granulu apkures iekārtām, jo tie tomēr ir risinājumi, kas lielākā curie mērā paredzēti mazām un vidējām katlumājām. curie Taču saules kolektori pavisam noteikti var samazināt siltumenerģijas ražošanas un transportēšanas izmaksas jebkura mēroga sistēmās.
Šis risinājums ir pierādīts kā visai veiksmīgs, jo saules kolektori ir ekonomiski īpaši izdevīgi tur, kur tiek patērēts liels siltā ūdens daudzums. Lūdzu nejaukt ar saules baterijām, kas ražo elektroenerģiju! Saules kolektori ražo tikai siltumenerģiju un silda silto ūdeni.
Tomēr, neejot pat tik tālu un nemēģinot ietekmēt curie siltumražošanas uzņēmumu politiku, varētu uzstādīt curie saules kolektorus bērnudārzos, slimnīcās, sporta kompleksos, sociālās aprūpes centros un citās iestādēs. Pat nerunājot par daudzdzīvokļu ēkām, kur tāpat ir liels siltumenerģijas un siltā ūdens patēriņš.
Tās visas ir Latvijas neizmantotās iespējas efektīvai energoresursu izmantošanai. Un OIK te nav vainīgs. Vainīga ir nemācēšana šos resursus izmantot pareizi curie tur, kur tie būtu patiešām izdevīgi un vajadzīgi.
Dubultie standarti enerģētikas politikā Nosaukšu divus piemērus, kas apliecinās rakstīto. Nesen pašu vajadzībām veicām nelielu pētījumu, kurā noskaidrojām, ka vismaz 86 izglītības iestādes un 34 sociālo pakalpojumu sniedzēji Latvijā jau šobrīd būtu gatavi uzstādīt saules kolektoru sistēmas. Problēma ir tāda, ka visas šīs iestādes atrodas pašvaldību pārraudzībā, bet tās savukārt nevar atļauties investēt ilgtermiņa energoefektivitātes projektos bez Eiropas Savienības (ES) vai valsts līdzfinansējuma, neskatoties pat uz ekonomiskajiem ieguvumiem.
Tāpēc būtu pareizi, ja nākamajā ES līdzekļu plānošanas periodā tomēr būtu paredzētas iespējas uzstādīt saules kolektoru sistēmas, curie jo tas palīdzētu ne tikai izglītības iestādēm un sociālās aprūpes centriem, bet arī slimnīcām un citām pašvaldību pārraudzībā esošām iestādēm ievērojami e